Ziemeļapūlijas reģions ir vēl tūristiem maz  zināms galamērķis, daļēji tādēļ, ka šeit nav pieejams plaši sazarots publiskā transporta tīkls. Bet, ja esi gatavs īrēt mašīnu, tev ir iespēja atklāt šī reģiona burvību - Gargano nacionālo parku, kristāldzidra ūdens pludmales, Tremitu salas, masseria - eļļas, sieru un vīnu ražotnes, kas bieži līdztekus piedāvā arī viesu istabas un labiekārtotas atpūtas (baseini, spa) iespējas.  Cauri Gargano pussalai vijas sens svētceļnieku ceļš - te atrodas arī viena no svēceļojuma pieturām - Monte Sant'Angelo svētnīca, ko 2011.gadā UNESCO iekļāva pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Apūlija ir slavena ar senām olīvkoku audzēm un izcilas kvalitātes olīveļļu, izsmalcinātiem sieriem, vīniem. Apūlijas olīvkoki sasniedz pat tūkstoš gadu vecumu un tiek uzskatīti par vieniem no vecākajiem pasaulē, šajā reģionā saražo gandrīz 40% no Itālijā saražotā kopapjoma, kas savukārt ir ap 25% no visā pasaulē saražotās olīveļļas.  Noteikti jānogaršo Apūlijā ražotie sieri - Canestrato Puglisi, Caciocavallo Silano, Ricotta un Mozzarella. Un tieši Gargano pussalā var nobaudīt īpaši maigo Mozarella un Ricotta sieru no retajām Podolica šķirnes govīm, kas tiek audzētas galvenokārt gaļai un dod tikai nelielu daudzumu piena - tādēļ siers no šī piena ir reti sastopams un īpaši vērtīgs.

Bet īpašā cieņā šeit graudaugu kultūras un maize, kas joprojām tiek gatavota pēc sentēvu receptēm - tradicionālos Apūlijas maizes kukuļus 60-80cm diametrā jūs bieži redzēsiet mazpilsētu maiznīcu skatlogos. Zīmīgi, ka tieši šobrīd aktuāla seno tradīciju kopšana - sākot jau no graudaugu audzēšanas un novākšanas līdz pat maizes un pastas izgatavošanai.  San Marco in Lamis ir viena no Ziemeļapūlijas pilsētiņām, kur varat nobaudīt ar rokām gatavotu maizi no graudaugiem, kas audzēti 800m virs jūras līmeņa - bioloģiski tīrā vidē. Tostarp arī trīs māsu - Rachele, Maria un Tinella (vecākajai māsai apritējis jau 89 gads), veidotās pastas un cepto maizi - to atradīsiet Forno Sammarco, Via Lungo Jana 10, San Marco Lamis, arī no pilngraudiem, bagātinātu ar vīģēm, olīvēm, vīnogām, mandelēm un citroniem.

 

Lai neaizmirstu senās maizes un graudaugu gatavošanas tradīcijas un saglabātu graudaugu kvalitāti un bioloģiskās īpašības strauji mainīgajā vidē, Gargano reģions 2017.gada jūnijā aizsāka jaunu tradīciju - Grani Futuri - maizes festivālu, kas ietver sevī daudzveidīgu pasākumu kopumu: īpašas degustācijas, pavāru konkursu, zinātnisku konferenci-diskusiju un Food street -  San Marco in Lamis pilsētiņas galvenā iela nedēļas nogalē pārveidota garšu ielā - restorāni, ražotāji, vīnaudzētāji un alus darītāji rāda savu sniegumu.  Organizatoru iecere ir rīkot Grani Futuri katru gadu. Tādēļ, ja esi Apūlijas ziemeļos jūnija otrajā nedēļā - nepalaid garām degustācijas un Food street festivālu, kas ir vienreizēja iespēja nobaudīt desmitiem dažādus šim reģionam raksturīgos ēdienus. Food street ēdienu degustācija ir ļoti ērti organizēta - apmeklētāji iegādājas ēdienu un dzērienu talonus un iemaina tos pret izvēlētajiem ēdieniem un dzērieniem.

Gargano pussala nav tikai gardēžu galamērķis, bet arī nozīmīga svētceļojumu vieta. Monte Sant'Angelo - 11.gs.pilsētiņa slavena ar savu katedrāli, kas no ārpuses izskatās kā tipiska tā perioda baznīca, bet, ieejot tajā iekšā un nokāpjot lejā baznīcas velvēs, nokļūsiet klints alā izveidotā svētnīcā. Leģendas vēsta, ka tieši šajā alā 490., 492. un 493.gadā esot parādījies erceņģelis Sv.Mihails, kurš arī izvēlējies šo vietu svētnīcas izveidošanai. Sv. Mihaila svētnīca, kas iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, ir populārs svēceļnieku galamērķis. 1987.gadā šeit viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II.  Apskates vērts ir arī katedrāles kompleksā iekļautais muzejs, kas piedāvā interaktīvu ekspozīciju un ļauj piedzīvot to svētceļnieku sajūtas, kas ieradās šeit pirms gadu simteņiem.

Masseria ir Apūlijas fermu un lauku saimniecību nosaukums. To galvenais nodarbes veids ir olīvu audzēšana un olīveļļas ražošana, vīnu ražošana, kā arī gaļas, sieru un piena produktu ražošana.  Kā tas attiecas uz tūrismu? Līdzīgi kā Latvijas lauku mājas piedāvā viesu izmitināšanu, arī masseria ir pielāgotas viesu izmitināšanai un izklaidēšanai. Tradicionāli masseria ir olīvkoku audzes vai vīnogu dārzu iekļautas, daudzas no tām ir 17.-18.gs. augstmaņu muižas, kas saglabājušas vēsturisko interjeru un atmosfēru, bet piemērotas visaugstākajām mūsdienu prasībām, kā piemēram izbūvējot baseinu ar ar lauku ainavu skatiem, ierīkojot spa centrus, piedāvājot izmeklētu ēdienkarti, kas balstās uz vietējiem un sezonāliem produktiem.  Šeit patiesi var baudīt lauku idilli.

Katrā masseria ir sava kapela vai pat neliela baznīciņa, kur notiek ne vien dievkalpojumi, bet arī kāzas. Tā Tenuta Corigliano saimniece ar lepnumu izrāda fermas kapelu, kas izmēru ziņā līdzinās nelielai baznīciņai - te viņa pati pirms 30 gadiem laulājusies, bet tagad to kā kāzu vietu izvēlas viesi. Kapelā saglabājies balkons, kurā var nokļūt tikai no muižnieka guļamistabas.  Gan jāpiezīmē, ka ne visas kapelas ir Romas pāvesta ordinētas, tādējādi tās pilda simbolisku lomu, kas gan nemazina to īpašo atmosfēru, ko šeit sajūtat. Pie tam Apūlija pēdējo gadu laikā kļuvusi par populāru kāzu vietu tieši ārvalstu viesiem, kuriem reliģiskie rituāli nav tik svarīgi - Holivudas zvaigznēm, rokmūziķiem; bet kāds Indijas metalurģijas magnāts sava dēla kāzām uz Āpuliju nogādājis pat Indijas ziloņus.

Ja vēlies no Apūlijas paņemt līdzi īpašas atmiņas, tad ļauj sev iejusties lauku ikdienā. Atrodi masseria, kur ne tikai piedāvā vīnu, eļļas, gaļas un sieru degustāciju, bet kas arī ļaus tev līdzdarboties saimniecībasdarbos. Rudenī tā ir olīvu novākšana un eļļas spiešana, kam seko eļļas un citu produktu degustācija. Savukārt siera gatavošana pieejama visu gadu - gan jāierodas jau agri no rīta uz piena savākšanu, lai var piedalīties procesā no paša sākuma. Atkarībā no sezonas mainās govju barība, tādējādi arī siera garša attiecīgi mainīsies.  Šādas vizītes jāpiesaka iepriekš, jo masseria neorientējas uz masu tūrismu, bet galvenokārt nodarbojas ar lauksamniecību.

Apūlijas masseria jaunpienācējs - Don Nunzio e Cavallo (www.donnunzioecavallo.it), vēsturisks īpašums, kas pirms gada ieguvis jaunu elpu un pēc rekonstrukcijas atvērts apmeklētājiem, šādu iespēju piedāvā. Šeit vari pasūtīt arī Apūlijas ēdienu gatavošanas nodarbības. Ēdienu gatavošanā tiek izmantoti sezonālie dārzeņi un vietējās garšvielas, tai skaitā savaļļā augušās. Tradicionālās receptes galvenokārt nāk no Ziemassvētku un Lieldienu svētku galdiem, jo tieši šajos svētkos Apūlijas iedzīvotāji gatavo izsmalcinātakos ēdienus.